Afrikas dzīvnieki

3 Oct
  • Hiēnsuns ir suņu dzimtas plēsējs. Tā ir hiēnsuņu ģints  vienīgā suga.Hiēnsuņi dzīvo tikai Āfrikā, to apdzīvotā bioma ir savannas krūmaudzes un retu mežu rajoni. Angliski tos sauc par Āfrikas savvaļas suņiem vai Āfrikas dzinējsuņiem, vai Kāpas dzinējsuņiem.Kādreiz hiēnsuņu populācija bija ļoti liela; apmēram 500 000 dzīvnieki, un tos varēja sastapt 39 Āfrikas valstīs.Mūsdienās hiēnsuņu skaits ir starp 3000 un 5500, kas apdzīvo ne vairāk kā 25 valstis. Šobrīd tos visvairāk var redzēt Āfrikas austrumos un dienvidos. Lielākā populācija dzīvo Selus zvēru rezervātā Tanzānijā, kā arī lieli bari ir sastopami Botsvanā un Namībijā. Daudz mazāki bari, bet ar noturīgu skaitu dzīvo Zimbabvē un Dienvidāfrikā, nelieli bari ir sastopami ZambijāKenijā un Mozambikā.Hiēnsuņu izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta, tā kā samazinās to apdzīvotās teritorijas, izplešoties lauksaimniecībai. Hiēnsuņi lieto ļoti lielas teritorijas, līdz ar to tie var izdzīvot tikai lielās teritorijās. Serengeti ir novērots, ka viena hiēnsuņa bara teritorija ir 1500 kvadrātkilometrus liela. Vairāku baru teritorijas mēdz daļēji pārklāties. Tā kā visu plēsēju teritorijas samazinās, tad hiēnsuņus izspiež arī lielie plēsēji kā lauvas un hiēnas. Lauvas parasti nogalina jebkuru sastapto hiēnsuni, lai arī to neēd. Lielkākā daļa Āfrikas nacionālo parku ir pārāk mazi hiēnsuņa dzīves veidam, līdz ar to hiēnsuņi nonāk neaizsargātās teritorijās, kur tos medī cilvēki, sargājot mājlopus. Hiēnsuņi mēdz saslimt ar dažādām mājas suņu slimībām, kuras tos nogalina.

  • Āfrikas zilonis ir savannas dzīvnieks, tomēr spēj pielāgoties arī dzīvei citos apstākļos. Līdz ar to tas var dzīvot Sahāras dienvidu teritorijās. Taču uz patstāvīgu dzīvi apmetas tikai tur, kur ir dzeramais ūdens un vieta peldēm. Lai gan Āfrikas zilonis ir vislielākais un visspēcīgākais zīdītājs uz sauszemes, tas vienlaikus ir arī vislēnprātīgākais. Dzīvo patstāvīgās ģimenēsVide Ziloņi ir izteikti ģimeniski un savā uzvedībā sabiedriski dzīvnieki. Viņu attiecības ir tik ciešas, ka kritušajiem dzīvniekiem tie sarīko bēres, apsedzot ar lapām un zariem. Pēc ģimenes locekļa zaudēšanas ziloņi izjūt skumjas un pie mirušā uzturas garas stundas. Mātītes un mazuļi dzīvo barā, kura barvede ir pieaugusi mātīte, ar kuru katram ģimenes loceklim ir radniecīgas saites. Jaunie tēviņi tiek padzīti no bara, kad ir sasnieguši dzimumgatavību. Tie pulcējas, lai dzīvotu tēviņu grupā. Pieaugušie tēviņi parasti dzīvo vieni; piekļūt baram viņi var tikai uz īsu brīdi, kad mātītēm ir apaugļošanās periods. Pārvarot milzīgus attālumus, ziloņu bars cenšas uzturēties ūdens tuvumā. Ziloņi ne tikai dzer ūdeni, bet arī peldas, labprāt katru vakaru. Pēc peldes ziloņi savu mitro ādu apber ar smiltīm. Tā radītā putekļu un dubļu kārta palīdz tiem aizsargāties no asinssūcējiem kukaiņiem.Barība Ziloņi ir augēdāji. Tie pārtiek no dažādu veidu zāles, lapām, mazākiem un resnākiem zariem un augļiem – ar snuķi tos norauj un ieliek mutē. Ar nedaudzajiem zobiem tie sasmalcina barību. Ja zilonis zaudē visus zobus, tas nevar uzņemt barību un mirst bada nāvē. Visbiežāk tas notiek ap ziloņa 70. dzīves gadu. Mūs neizbrīna, ka ziloņiem ir liela apetīte un tiem ir vajadzīgs liels daudzums barības, lai remdētu izsalkumu. Naktis, agri rīti un vakari ir ziloņu iecienītākais pusdienlaiks. Taču ziloņi ēd arī pārvietojoties -plūc zāli un svaigas lapas.Vairošanās Dzimumgatavību ziloņi sasniedz 14-15 gadu vecumā. Tēviņa un mātītes lakstošanās izpaužas ar dažādiem žestiem, piemēram tie viens otru glāsta ar snuķiem. Pēc 22 mēnešiem piedzimst viens mazs zilonēns. Tas ir apmēram 85 centimetrus garšs un sver 110 kilogramu. Ziloņmāte savu mazuli baro divus gadus, reizēm pat ilgāk. Kad piedzimst nākaimais zilonēns, vecākais kļūst par pilntiesīgu ģimenes locekli. Mātīte dzemdē reizi četros gados. Parasti to pavada divi vai trīs mazuļi dažādā vecumā – jaundzimušais, 8 un 12 gadus vecie zilonēni. Ja mazuļi tiek apdraudēti, mātīte kļūst agresīva.Sazināšanās Ja ziloņi cits ar citu zaudē vizuālo kontaktu, tie sazinās, dobji urkšot. Kādreiz šīs skaņas dēvēja par “vēdera burkšķēšanu.” Tagad ir zināms, ka tas nāk no deguna, rīkles un snuķa līdzinās skaņām, kas rodas, skalojot kaklu. Tiklīdz zilonis sajūt briesmas, viņš savus pavadoņus par to informē, pēkšņi apklustot.

  

  • Žirafe  ir ir Āfrikā dzīvojošs pārnadžukārtas zīdītājs. Tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošāžirafu ģints  suga, kas pieder žirafu dzimtai. Žirafes tuvākais radinieks ir okapi  jeb tā sauktā “meža žirafe”. Bet kopumā tā ir radniecīga pārējiem pārnadžiem, kā, piemēram, briedis un liellops. Žirafei ir 9 pasugas.Žirafes mājo Āfrikas centrālajā un dienviddaļā. To parasti var novērot atklātā vai krūmu savannā, bet, ja barības resursi ir nabadzīgi, žirafes dodas barības meklējumos dziļākos un biezākos mežos. Žirafes ir ļoti iecienījušas akāciju audzes.

 

  • Orangutāni ir cilvēk pērtiķu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 3 sugas: Borneo orangutānsSumatras orangutāns, bet trešā suga  ir izmirusi. Šie primāti dzīvo lietus mežos Kalimantānas un Sumatras salās Dienvidaustrumāzijā. Ģenētiski visradniecīgākie no mūsdienās dzīvojošajiem dzīvniekiem ir gorillasšimpanzes un cilvēki. Orangutāni ir mazāki nekā gorillas, bet lielāki nekā šimpanzes. Pieaudzis tēviņš tipiski ir divas reizes lielāks par mātīti. Tā garums sasniedz 1,4 metrus, bet masa ir 90 kilogrami. Salīdzinājumam, mātītes svars ir tikai 40 kilogrami. Orangutāniem ir slīpa piere, mazas, noapaļotas ausis, īss, tukls ķermenis un īsas kājas. Viņiem nav astes. Apmatojums ir sarkans vai sarkanīgi brūns. Orangutāni lielāko daļu no savas dzīves pavada kokos. Lai pārvietotos no koka uz koku, tie izmanto savas garās rokas. Uzturā galvenokārt izmanto augļuskukaiņus un koku lapas. Parasti dzīvo pa vienam vai ļoti mazās grupās. Pēc astoņu, deviņu mēnešu grūtniecības, orangutānu mātītes dzemdē parasti vienu mazuli. Jaunie orangutāni turas pie mātītes muguras aptuveni vienu gadu, bet patstāvīgu dzīvi uzsāk tikai vēl pēc viena gada. Orangutāni seksuālo briedumu sasniedz septiņu, astoņu gadu vecumā. Vidējais dzīves ilgums ir 30 gadi. Mežu izciršanas un nelegālu medību dēļ orangutāni tiek uzskatīti par apdraudētām sugām.vārds ” orangutāns ” ir cēlies no malajiešu valodas, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “meža cilvēks”.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: